A.Ose

                                                          Vircavas skolai

                                                          Kur Vircavas upīte rāmi tek

                                                         Un vējš parkā liepziedus aijā,

                                                         Tur lepni stāv skola un sveikas māj,

                                                         Mūs pavadot ikdienas steigā.

            Piedz.    Tu esi mana skola,Vircava,

                           Es tevi atceros pat svešumā!

                           Kaut aizsteigušies gadi daudz,

                           Tu mani atpakaļ šurpu sauc!

                                                        Kā bišu stropā skolas dzīve rit,

                                                       Daudz nezināmu lietu nākas iepazīt.

                                                       Ik dienu kalnam jāmācās ir paŗi tikt

                                                      Un ikdienišķos niekos neiestigt.

             Piedz.

                           Paldies, ka dzīvei devi spārnus mums,

                           Un tāpēc vieglāks nu ir ceļojums,

                           Paldies, ka mācīji mums nebūt malā

                          Un celties spārnos pat, ja spēki galā.